Daudzi bērni sapņo par dzīvnieku draugu mājās, lai tas būtu mazs kāmītis, mīlīga jūrascūciņa, uzticams suns vai pieglaužīgs kaķis. Bērniem un dzīvniekiem parasti ir skaistas attiecības, kas var ļoti pozitīvi ietekmēt bērna attīstību, mācīt atbildību un stiprināt empātiju. Tomēr dzīvnieks nav rotaļlieta – tas prasa pastāvīgu aprūpi, laiku, enerģiju un arī zināšanas. Tāpēc svarīgi, lai vecāki izvēlas piemērotu dzīvnieciņu un bērnam iemāca, kā par to pareizi parūpēties.
Iespējams, jūs jau tagad redzat sava bērna sajūsmu, sajūsmu, kas noteikti ir skaista, taču pati par sevi nepietiek, lai no tā izaugtu īsts mazais dzīvnieka aprūpētājs. Lai viņam nākotnē veidotos pozitīvas attiecības un apzinīga attieksme pret rūpēm par mājdzīvnieku, no paša sākuma ir būtiska vecāku vadība. Ir vēlams, lai vecāki pirms dzīvnieciņa iegādes rūpīgi bērniem izskaidro, ko tieši aprūpe ietver, kādi būs pienākumi, kā arī cik daudz prieka dzīvnieciņš var nest.
Kāds dzīvnieks jūsu ģimenei ir labākā izvēle?
Pirmais nozīmīgais solis ir lēmums, kādu dzīvnieku ģimene uzņems. Izvēloties, jāņem vērā bērna vecums, viņa spējas, ģimenes dzīvesveids, laika iespējas un telpas apstākļi. Loģiski, ka mazs bērns, kurš tikai sāk iepazīt pasauli, nespēs parūpēties par lielāku dzīvnieku, piemēram, suni. Ģimenes bieži apsver mazus zīdītājus, piemēram, kāmjus, jūrascūciņas vai zivtiņas, īpaši ar jaunākiem bērniem.
Grauzēji, zivtiņas vai andulīši parasti ir mazprasīgi; to aprūpi spēj veikt arī mazāki bērni ar vecāku palīdzību. Vienlaikus šie dzīvnieki ir lielisks pirmais solis, lai iegūtu izpratni par regularitāti aprūpē, uzturu un dzīvnieku vajadzībām. Savukārt lielākiem dzīvniekiem, piemēram, sunim, kaķim vai pat zirgam, aprūpe prasīs ievērojami lielāku pieaugušo iesaisti.
Nozīmīgs aspekts ir arī ar dzīvnieku saistīto finansiālo izmaksu izvērtēšana. Bērnam jāpaskaidro, ka dzīvs dzīvnieks nozīmē arī regulāras izmaksas, piemēram, barība, veterinārā aprūpe, nepieciešamie piederumi un iespējamas īpašas vajadzības (vakcinācija, attārpošana, operācijas).
Visbeidzot jāizvērtē arī, cik ilgi dzīvnieks dzīvos. Ar bērnu ir vērts atklāti runāt par saistībām, ko nozīmē dzīvnieka iegāde. No sākuma ir labi veidot apziņu, ka tas ir dzīvs radījums, kas būs ģimenes daļa gadiem, nevis mēnešiem. Tieši ar šādu pieeju bērnos attīstām atbildības sajūtu, empātiju un attieksmi pret dabu un citām dzīvajām būtnēm.
Sagatavošanās dzīvnieciņa ienākšanai ģimenē
Pirms dzīvnieciņš galīgi nonāk ģimenē, ir vērts vienoties, kad dzīvnieku iegādāsieties. Pēc tam skaidri bērniem izstāstiet, kādi pienākumi dzīvnieka aprūpē būs viņu ziņā.
Daudziem vecākiem sevi ir attaisnojusi pārskatāma plāna vai kalendāra izveide, kurā tiek atzīmētas un kontrolētas atsevišķas darbības. Sākumā šāds kalendārs var būt liels palīgs ne tikai bērnam, bet arī pašam vecākam, kuram ir iespēja uzraudzīt pienākumu izpildi un bērnu regulāri atalgot vai nu ar mutisku uzslavu, vai ar nelielu motivāciju.
Svarīga ir arī mājokļa gatavība dzīvnieka ierašanās brīdim: ērta un droša vieta, kvalitatīva barība vai guļvieta, kā arī rotaļlieta, kas dzīvniekam būs pieejama uzreiz pēc nonākšanas mājās. Iesaistot bērnu sagatavošanās darbos un nepieciešamo lietu iegādē, jau no paša sākuma veidojas stiprāka saikne un izteiktāka atbildības sajūta.
Vecākiem jau no pirmajiem brīžiem bērnam jāuzsver, ka dzīvnieks ir dzīva būtne. Cieņu pret dzīvniekiem bērnam vislabāk nodod paši vecāki ar savu piemēru – rūpēm, cieņu un saudzīgu attieksmi. Pirms dzīvnieciņu ienesat ģimenē, pārrunājiet ar bērnu arī nepieciešamību ievērot noteiktas robežas – piemēram, ka dzīvniekam vajadzīgs laiks atpūtai vai barošanai, un šajos brīžos to nevajadzētu traucēt.
Ikdienas aprūpe un bērna ilgtermiņa intereses saglabāšana
Viens no lielākajiem ilgtermiņa dzīvnieka aprūpes izaicinājumiem ir pakāpeniska bērna intereses mazināšanās. Lai to novērstu, svarīgi padarīt aprūpi aizraujošu, daudzveidīgu – un galvenokārt regulāru. Labi darbojas kopīgas aktivitātes (suņa izvadāšana vai jūrascūciņas barošana) un bērna uzslavēšana par labi paveiktu darbu.
Vēl viena iespēja ir iesaistīt bērnu dažādās sacensībās vai pasākumos kopā ar dzīvnieciņu – piemēram, izstādēs vai mazākos kopienas konkursos. Arī vizītes pie veterinārārsta var kļūt par audzinoši pozitīvu pieredzi. Bērns sapratīs, cik svarīga ir regulāra aprūpe, kā atpazīt iespējamas problēmas un kā būt atbildīgam saimniekam.
Ģimenē ieviest dzīvnieku daudzējādā ziņā ir lieliski, tomēr lēmumu rūpīgi apsveriet un bērnu uz visu sagatavojiet. Noteikti pārliecinieties, ka bērnam tiešām ir interese par dzīvnieku, viņš vēlas par to rūpēties un tas nav tikai kaprīze.