Daudzi bērni ilgojas pēc mājdzīvnieka, taču vecākiem tas ir liels lēmums. Mājdzīvnieks var mainīt visas ģimenes ikdienu uz daudziem gadiem. Vecāki bieži risina jautājumu, kad bērns ir gatavs, kādu dzīvnieku izvēlēties un ko aprūpe ietver. Mēs ar prieku dalāmies ar savu pieredzi.
Vai bērns ir gatavs mājdzīvniekam?
Tas nav tikai par bērna vecumu, bet galvenokārt par viņa briedumu un vēlmi uzņemties pienākumus. Mazie bērni līdz 6 gadu vecumam nevar būt galvenie aprūpētāji – viņi nespēj nodrošināt regulāru aprūpi un pilnībā nesaprot dzīvnieka vajadzības. No 7–8 gadu vecuma bērni spēj tikt galā ar vienkāršiem pienākumiem, tomēr galvenā atbildība paliek vecāku ziņā.
Motivācijai jābūt noturīgai, nevis impulsīvai. Bērnam interese par dzīvnieciņu būtu jāizrāda ilgāku laiku un jāspēj uzņemties sīkus mājas pienākumus. Ja bērns ilgstoši atsakās no atbildības, mājdzīvnieku pagaidām nevajadzētu iegādāties.
Ja ir stipras alerģijas, biežas režīma maiņas vai pieaugušie nevēlas pārņemt daļu aprūpes, mājdzīvnieka iegādi ieteicams atlikt. Apsveriet arī vidi, kurā mājdzīvnieks dzīvos. Akvārijs ar zivtiņām iederas arī dzīvoklī, bet suns var izrādīties par daudz. Lēmuma pieņemšanā jāizrunā arī finanses. Lielāki mājdzīvnieki, piemēram, suns vai kaķis, var būt dārgi arī ārpus iegādes cenas.
Mājdzīvnieka ieguvumi bērniem
Mājdzīvnieks attīsta emocionālo inteliģenci – māca bērniem empātiju un spēju pamanīt citu vajadzības. Tas palīdz tikt galā ar stresu, sniedz drošības sajūtu un veido ģimenes rituālus. Bērni ar mājdzīvniekiem parasti ir fiziski aktīvāki (īpaši, rūpējoties par suni), vienlaikus mācās atbildību, sadarbību un plānošanu.
Mājdzīvnieks atvieglo kontaktu veidošanu un palīdz mazināt bailes no dzīvniekiem. Ģimenes sadarbība, rūpējoties par mājdzīvnieku, stiprina ģimenes attiecības un māca bērniem cienīt noteikumus.
Kādu mājdzīvnieku izvēlēties?
Suns: Piemērots aktīvām ģimenēm un skolas vecuma bērniem. Prasa daudz uzmanības, laika un kustību. Šķirnes izvēli pielāgojiet bērna temperamentam un jūsu mājokļa ritmam.
Kaķis: Patstāvīgāks par suni, labi piemērots dzīvoklim, tomēr arī tam vajadzīga regulāra aprūpe. Dažas šķirnes ir piemērotākas bērniem – izvēlieties mierīgus, mīlīgus tipus.
Grauži (kāmji, jūrascūciņas, truši): Labs pirmais dzīvnieks, kas ļauj bērnam trenēt atbildību. Tomēr jāņem vērā grauzēju īsais mūžs – bērns drīz var piedzīvot zaudējumu.
Zivtiņas: Piemērotas mājsaimniecībām ar ierobežotu telpu vai alergiķiem. Akvārijam vajadzīga regulāra apkope, kas var izrādīties sarežģītāka un laikietilpīgāka, nekā šķiet.
Rāpuļi, bruņurupuči, putni: Īpašas prasības un ilgāks mūžs – piemēroti tikai pieredzējušākiem turētājiem un vecākiem bērniem.
Vienmēr lēmumu pieņemiet, ņemot vērā bērna vecumu, briedumu un jūsu laika un telpas iespējas. Varat arī aprunāties apkārtējos par to, kādus dzīvniekus tur citas ģimenes, vai konsultēties zooveikalā.
Ko ietver ikdienas rūpes par mājdzīvnieku?
Mājdzīvniekam nepieciešama regulāra aprūpe: barošana, tīrīšana, pastaigas un rotaļas. Sunim vajadzīgas vismaz divas pastaigas dienā, kaķim – tīra tualete un uzmanība. Grauzējus regulāri jābaro un jāmaina pakaiši, bet akvārijs jātur tīrs. Sadaliet pienākumus starp mājiniekiem. Mazākie bērni var ieliet ūdeni, vecākie jau prot iztīrīt būri vai guļvietu. Vienmēr skaidri nosakiet, kurš par ko atbild, un rēķinieties ar aprūpi arī atvaļinājumu, slimību vai citu ārkārtēju situāciju laikā.
Cik izmaksā mājdzīvnieks?
Dzīvnieka iegāde ir tikai sākums. Papildu izmaksas ietver regulāru barošanu, piederumus, vakcināciju, attārpošanu, neatliekamo veterināro aprūpi un iespējamo mājdzīvnieka apdrošināšanu.
Saskaitiet aptuvenās gada izmaksas:
- Suns/kaķis: vairāki tūkstoši korunu gadā; dažām šķirnēm pat vairāk (vakcinācija, kvalitatīva barība, guļvietas, pārnēsājamā kaste, rotaļlietas)
- Grauži: desmitiem līdz simtiem korunu mēnesī (pakaiši, barība, skaidas)
- Zivtiņas/akvārijs: sākotnējā investīcija (akvārijs, filtrācija, dekorācijas), pēc tam ap simt korunu mēnesī
Turklāt jāizpilda likumā noteiktie pienākumi: vakcinācija, sunim – reģistrācija un iespējamās pašvaldības nodevas.
Iespējamie riski un sarežģījumi
Alerģijas ir bieži sastopamas – ja ģimenē ir alergiķis, vispirms veiciet testus. Alergiķiem piemērotākas ir zivtiņas vai hipoalerģiskas suņu šķirnes, tomēr arī tad jābūt gataviem sarežģījumiem.
Veselības riski (kodumi) ir mazināmi, ja bērns saskarsmē ar mājdzīvnieku tiek uzraudzīts. Bērnam vienmēr izskaidrojiet, kā pareizi apieties ar dzīvnieku.
Izmaiņas ģimenē (šķiršanās, pārcelšanās, bērna piedzimšana) ietekmē rūpes par mājdzīvnieku. Sagatavojiet plānu, kurš par dzīvnieku rūpēsies, ja režīms mainīsies.
Dzīvnieka nāve bērnam var būt smagi pārdzīvojama – tomēr tā ir arī iespēja mācīt bērnam tikt galā ar zaudējumu un pieņemt dzīves realitāti.
Mājdzīvnieks vai interaktīvā rotaļlieta
Ja neesat pārliecināti, dzīva mājdzīvnieka vietā apsveriet interaktīvus mīkstus rotaļdzīvniekus, robotiskus dzīvnieciņus vai “adopciju uz attālumu”. Šīs iespējas īpaši piemērotas alergiķiem, maziem bērniem vai mājsaimniecībām ar laika un telpas trūkumu. Robotiskie dzīvnieciņi ļauj bērnam trenēt rūpes un atbildību, lai gan bez emocionālās pieredzes, ko sniedz īsts dzīvnieks. Lieliska alternatīva ir arī patversmju apmeklējumi vai interešu pulciņi, kuros darbojas ar dzīvniekiem.
Bērna iesaiste mājdzīvnieka aprūpē
Ļaujiet bērnam piedalīties aprūpē atbilstoši viņa vecumam. Svarīgi ir trenēt atbildību un regularitāti, ideāli – ar vienkāršām tabulām vai uzdevumu sarakstu. Uzraugiet, bet nebaidieties pakāpeniski uzticēt vairāk pienākumu vecākiem bērniem. Aprūpe nedrīkst būt sods – motivējiet bērnu ar uzslavu un kopā izvērtējiet, ko nepieciešams uzlabot. Iekļaujiet dzīvnieku ģimenes aktivitātēs. Rezultāts var būt veselīga attieksme pret dzīvajām būtnēm un ciešākas ģimenes saites.
Lēmumu pieņemiet gudri, rūpējieties no sirds
Mājdzīvnieks var būt liels ieguvums gan jūsu bērnam, gan ģimenei: attīstīt atbildību, empātiju, veselīgus ieradumus un piederības sajūtu ģimenei. Vienlaikus vienmēr izvērtējiet bērna briedumu un arī savas iespējas – laiku, finanses un telpu. Ja neesat pārliecināti, vispirms izmēģiniet interaktīvās rotaļlietas, apmeklējiet patversmes un izglītojiet bērnus par dzīvnieku vajadzībām. Bērni ar mājdzīvnieku biežāk izaug par iejūtīgiem un atbildīgiem pieaugušajiem.