Bērna kopšanas atvaļinājumu bieži uztver kā laimīgu un idillisku posmu, kad sieviete beidzot var palēnināt tempu, izbaudīt mirkļus ar savu jaundzimušo mazuli un atklāt jaunus mīlestības un rūpju aspektus. Tomēr ļoti daudzas sievietes nākamo mēnešu laikā jūtas vientuļas.
Tā nav jūsu vaina. Pētījumi rāda, ka kādu no vientulības formām bērna kopšanas atvaļinājuma laikā piedzīvo līdz pat 6 no 10 Čehijas sievietēm. Ikvienam no mums vajadzīgs sociālais kontakts, dalīšanās un sapratne, un rūpes par bērnu – lai arī skaistas – uz ilgu laiku patiešām var atsvešināt no ikdienišķās pieaugušo pasaules.
1. Kāpēc bērna kopšanas atvaļinājumā jūtamies vientuļi?
a) Kas ir vientulība un kā tā izpaužas
Vientulība nav tikai garlaicība vai vienkāršs „neviens te nav”. Tā ir dziļāks emocionāls stāvoklis, kad jūtam, ka mums trūkst sociālā kontakta vai kvalitatīvu attiecību. Cilvēks var justies vientuļš arī tad, ja viņu ieskauj citi – piemēram, mamma, kas ir kopā ar bērnu visu dienu, bet nav iespējas aprunāties ar pieaugušo, kādu apskaut, tikt uzklausītai vai pieņemtai no cita pieaugušā.
Vientulība ir dabiska un zināmā mērā to dažādos dzīves posmos piedzīvojam visi. Problēma sākas, ja šis stāvoklis pāraug ilgstošā izolētības sajūtā, samazina mūsu enerģiju, prieku un motivāciju vai pat sāk ietekmēt fizisko veselību. Psiholoģiski vientulību bieži pavada nogurums, aizkaitināmība, mazvērtības sajūta vai skumjas. Daudzas sievietes apraksta, ka ir pazaudējušas sevi vai jūtas „neredzamas”.
Mammām bērna kopšanas atvaļinājumā papildus ir pienākums parūpēties par vēl vienu cilvēku, kas nozīmē mazāk laika un telpas sev, mazāk sociālo kontaktu un nereti arī mazāk miega un psihiskās labsajūtas.
b) Tipiskās vientulības pazīmes mammām
Viens no galvenajiem faktoriem ir dzīves ritma maiņa. Darbs, vaļasprieki un kontakts ar citiem tiek ierobežots – tagad viss griežas ap mazuli. It īpaši pirmajos mēnešos aprūpe ir intensīva un prasa teju nepārtrauktu uzmanību.
Vēl viens avots ir t.s. identitātes zudums. Pēkšņi es vairs neesmu kolēģe, sportiste, radoša dvēsele... esmu galvenokārt mamma. Paiet mēneši, reizēm gadi, līdz sieviete atkal atrod sevi. Turklāt, ja tuvumā nav draudzenes vai ģimenes, kas varētu palīdzēt, pamestības sajūta var vēl padziļināties.
Rutīna arī spēlē lielu lomu. Ikdienas režīms – barošana, autiņu maiņa, iemidzināšana – var kļūt stereotipisks un monotons. Un bieži vien nav ar ko dalīties smieklīgajos vai grūtajos brīžos, jo partneris bieži strādā un draugiem ir citas rūpes.
Un visbeidzot – arī sabiedrības spiediens. „Bērna kopšanas atvaļinājums taču ir pats skaistākais dzīves posms.” Ja jūsu pieredze nav pasakaina, var parādīties kauns vai vainas sajūta atklāti dalīties ar grūtajām izjūtām.
c) Psiholoģiskie un sociālie aspekti
Vientulība padziļina emocionālos kritumus un var būt pirmais signāls nopietnākām grūtībām, piemēram, trauksmei vai pēcdzemdību depresijai. Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka pats kontakts ar citiem ne vienmēr ir automātiska zāle. Nav runa tikai par kvantitāti, bet galvenokārt par attiecību kvalitāti.
2. Tu neesi viena, un vientulība nav vājums
Dalīšanās un atbalsta grupu nozīme
Viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā mazināt vientulību, ir dalīšanās. Var šķist, ka visu piedzīvojat tikai jūs, taču patiesība ir tāda, ka citas mammas bieži sastopas ar tiem pašiem jautājumiem un sajūtām. Būt kopā ar sievietēm līdzīgā dzīves situācijā var sniegt lielu atvieglojumu.
Spēļu istabas un rotaļu laukumi ir ideāli jaunu kontaktu veidošanai, bērns te var izspēlēties ar citiem, bet jūs ar citiem vecākiem varat sākt ar nelielu small talk. Iespējams, nākamreiz atkal tiksieties un varēsiet turpināt iepriekšējās tēmas.
3. Laiks tikai man
a) Kāpēc laiks sev ir būtisks?
Viena no lielākajiem mātes lomas izaicinājumiem ir nepārtraukti atlikt pašas vajadzības par labu bērnam. Tomēr būt nepārtraukti „uz sardzes” ilgtermiņā nav veselīgi. Nepieciešama ne tikai fiziska atpūta, bet arī garīgā – intelektuāli stimuli, savi vaļasprieki un laiks, ko veltāt tikai sev.
Psihologi saka, ka piepildījuma sajūtai, izdegšanas profilaksei un psihiskā līdzsvara uzturēšanai ir svarīgi regulāri darīt arī kaut ko tikai sev. Arī īsi brīži sev palielina laimes sajūtu, enerģiju un mazina vilšanos vai vientulības izjūtu. Atļaujiet sev šo luksusu bez pārmetumiem.
b) Kā tikt galā ar „mammas vainas izjūtu”
Mammas bieži moka iekšēji pārmetumi – sajūta, ka katra sekunde, kas veltīta sev, ir kaut kas slikts. Realitāte? Laimīga mamma = laimīgs bērns un laimīga ģimene. Aizmirstiet domu, ka jums vienmēr jābūt tikai citiem. Ja vēlaties mātes lomu nest ar prieku, jums ir vajadzīgi šie brīži restartam. Paskaidrojiet savējiem, ka laiks sev ir arī viņu labā – un pati par to pārliecinieties!
4. Attiecības, kas dziedē: kā kopt partnerattiecības, ģimenes un draudzības
a) Komunikācija ar partneri un aprūpes sadale
Bērna kopšanas atvaļinājums, īpaši ar pirmo bērnu, nozīmē milzīgu slodzi ne tikai mammai, bet arī visām partnerattiecībām. Nereti kļūstat par galveno aprūpētāju ne tikai bērnam, bet arī mājsaimniecībai, un partneris pēkšņi drīzāk kļūst par palīgu. Atslēga ir atklāta, konkrēta, bet iejūtīga komunikācija par to, kā jūs patiesībā jūtaties.
Nebaidieties pateikt, kad vairs nevarat. Daliet aprūpes pienākumus godīgi. Pat īsi kopīgi brīži „kā partneriem” (filma, kafija, pastaiga) veido pamatu saskaņotai kopdzīvei vecāku lomā. Ja ir iespēja, vismaz ik pa laikam ieplānojiet randiņu un runājiet arī par tēmām, kas nav saistītas ar bērniem.
b) Nezaudēt kontaktu ar draugiem
Draudzība pēc bērna piedzimšanas mainās – daži paliek, citi attālinās. Centieties uzturēt attiecības, plānojot regulārus telefona zvanus vai vismaz ziņas. Esiet atvērta arī draugiem bez bērniem – reizēm viņu pieaugušais skatījums palīdz atslēgties no rūpēm par bērnu.
Padoms: ja kāda draudzība ir atsalusi, mēģiniet uzrakstīt pirmā. Iespējams, otrā pusē ir tās pašas domas, un pietiek tās salauzt ar nelielu sveicienu vai ielūgumu...
c) Plašākas ģimenes iesaiste rūpēs un izklaidēs
Vecmāmiņas, vectēvi, tantes, onkuļi, draugi, brāļi, māsas – tieši tuvinieku tīkls var būt liels atbalsts. Piemēram, kad vajag, lai kāds pieskata bērnu. Ja dzīvojat tālu no ģimenes, izmantojiet arī virtuālo saziņu un sazvanieties ar tuvajiem.
Bērna kopšanas atvaļinājums ir ceļš. Un tajā vieta ir arī brīžiem vientulībai vai šaubām, vai visu darāt pietiekami labi. Vientulība bērna kopšanas atvaļinājumā nav vājums un nav nekas ārkārtējs. Tā ir sauciens pēc kontakta, dalīšanās un atbalsta.
Atļaujiet sev izjust visas emocijas, tostarp nogurumu vai frustrāciju. Nebaidieties atvēlēt laiku sev, meklēt un veidot jaunus draugus, kopt partnerattiecības un citas attiecības.