Reizēm atrast laiku tikai sev tiešām var būt izaicinājums. Bērni prasa īpaši daudz rūpju un uzmanības – gan emocionāli, gan fiziski. Tomēr rūpes par sevi nav luksuss, bet gan nepieciešamība, lai uzturētu veselīgu ķermeni un prātu.
1. Bērna vajadzību izpratne
Mazs bērns sāk iepazīt apkārtējo pasauli ar lielāku zinātkāri un patstāvību. Tas nozīmē, ka nereti ir vajadzīga nepārtraukta uzraudzība un atbalsts. Ir būtiski izprast attīstības posmus, ko bērns šajā vecumā piedzīvo — no pirmajiem mēģinājumiem sazināties līdz emocionālajām reakcijām.
Pēc attīstības psihologu domām ap divu gadu vecumu bērni saskaras ar tā saukto “separāciju”, kad pirmo reizi skaidrāk apzinās savu individualitāti. Tas var izpausties kā tieksme pārbaudīt robežas, ko bieži pavada vilšanās un dusmu lēkmes. Galvenais ir nodrošināt drošu un atbalstošu vidi, kur bērns var šīs emocijas izpaust un mācīties ar tām tikt galā.
Vecākiem jābūt gataviem, ka ikdienas ritmu nereti var izjaukt pēkšņas bērna dusmu lēkmes, kas šajā vecumā ir ierastas. Spēja uz pārmaiņām reaģēt ātri un pacietīgi var būtiski mazināt stresu.
2. Rutīnas izveide, kas der gan jums, gan bērnam
Rutīna divgadniekiem ir ļoti svarīga, jo tā sniedz drošības un paredzamības sajūtu. Konsekvents režīms tomēr nenozīmē stingrību, drīzāk skaidru struktūru ar zināmu elastību.
Plānojot dienas ritmu, ņemiet vērā visas ģimenes vajadzības — arī savējās. Cenšaties atvēlēt laiku aktivitātēm, kas ir svarīgas gan bērnam, gan jums. Piemēram, kopīga lasīšana vai pastaigas var būt patīkamas abām pusēm. Mēģiniet arī dalīt ģimenes pienākumus ar partneri. To ir vieglāk darīt laikā, kad partneris nestrādā, piemēram, vakaros vai nedēļas nogalēs. Varat palūgt palīdzību arī vecvecākiem. Un, ja iespējams, apsveriet aukles piesaisti. Mēs ļoti iesakām laiku pa laikam atvēlēt sev 2–4 stundas, kad varat darīt tieši to, ko vēlaties.
Ja bērna vecumposms to ļauj, iesaistiet viņu vienkāršos darbiņos, piemēram, rotaļlietu novākšanā vai palīdzībā gatavošanā. Tas ne vien stiprinās viņa prasmes un pašapziņu, bet arī atbrīvos jums brīdi savām lietām.
3. Izmantojiet brīžus, kad bērns guļ vai ir aizņemts ar nodarbi
Laiks, kad bērns guļ, ir ideāla iespēja vecākiem atjaunoties un uzlādēt baterijas. Daži vecāki šos brīžus izmanto mājas darbiem, taču svarīgi ir daļu šī laika atvēlēt arī atpūtai. Radošas aktivitātes, lasīšana vai īsa meditācija var lieliski palīdzēt atslābt un atgūt spēkus. Reizēm varat baudīt mirkli sev arī tad, kad bērns ir aizrāvies ar rotaļām vai skatās multfilmas.
Svarīgi ir laikus gatavoties iespējamai bērna garlaicībai. Pārliecinieties, ka pa rokai ir dažādas rotaļlietas vai nodarbes, kas bērnu aizrauj. Interaktīvas rotaļlietas, puzles vai konstruktoru komplekti var bērnu nodarbināt pietiekami ilgi, lai jums rastos vajadzīgais brīdis. Līdzsvars starp atpūtu un produktivitāti ir būtisks. Nejūtieties vainīgi, ja tā vietā, lai uzreiz ķertos pie uzkopšanas, labprāt pavadāt brīdi vienatnē un mierā iedzerat tēju vai kafiju.
4. Ģimenes un draugu iesaiste – atbalsts un kopīga dalīšanās
Kā jau minējām, bērna audzināšana ar tuvinieku atbalstu var būt ievērojami vieglāka. Neuztraucieties lūgt palīdzību ģimenei un draugiem. Nereti viņi ir gatavi palīdzēt vairāk, nekā domājat. Var izveidot arī kopīgu pieskatīšanas grafiku: ar draugiem vai kaimiņiem var sarunāt, ka uz maiņām pieskatāt viens otra bērnus. Tādā veidā visi iegūst laiku sev.
Tuvinieku atbalsts nav tikai praktiska palīdzība, bet arī emocionāls atbalsts. Iespēja dalīties pieredzē un rūpēs ar kādu, kurš piedzīvo līdzīgu dzīves posmu, var būt ļoti terapeitiska.
5. Kā radīt laiku sev: stratēģijas un padomi
Laika sev radīšana var sākties ar maziem soļiem. Sākumā nosakiet skaidus un reālistiskus mērķus — kad un cik ilgi vēlaties pabūt vienatnē. Pat piecas minūtes klusumā dienā var pozitīvi ietekmēt jūsu mentālo pašsajūtu. Emociju atbrīvošanai palīdz pastaiga svaigā gaisā vai saudzīgas kustības, piemēram, joga; tas var mazināt stresu un spriedzi. Ikdienas vingrošanai nav jābūt intensīvai — svarīga ir regularitāte. Ja ir iespēja kādu brīdi pabūt vienatnē, iepriekš padomājiet, kā šo laiku pavadīsiet: vai vēlaties mierīgi sakārtot māju, palasīt vai palutināt sevi ar skaistumkopšanu. Ideālā gadījumā izvēlieties aktivitāti, kas sagādā prieku, nevis tikai to, kas stāv jūsu to-do sarakstā.
6. Stresa mazināšana un garīgās veselības atbalsts
Garīgā veselība nedrīkst palikt novārtā, īpaši intensīvas rūpju par bērnu fāzes laikā. Stresa pārvarēšana var ietvert dažādas metodes — no relaksācijas tehnikām līdz konsultācijām ar speciālistu. Rūpes par psihisko labsajūtu nozīmē arī pievērst uzmanību savam ķermenim: rūpēties par pilnvērtīgu uzturu, cik iespējams — pietiekamu miegu, un, ideāli, regulārām fiziskām aktivitātēm.
Ja jūtat, ka nepieciešams atbalsts, lūdziet to. Ir pieejami dažādi pakalpojumi un resursi, kas palīdz vecākiem labāk tikt galā ar sarežģītiem periodiem. Atcerieties, ka ikviens vecāks mācās gaitā, un dalīšanās pieredzē var sniegt vērtīgus padomus un iedrošinājumu.
Atrast laiku sev laikā, kad daudz jāparūpējas par mazu bērnu, var šķist nesasniedzams mērķis. Tomēr ar nelielu plānošanu, apkārtējo atbalstu un gatavību pielāgoties mainīgajām vajadzībām ir iespējams panākt apmierinošu līdzsvaru. Atcerieties: rūpēties par sevi nav egoisms — tas ir priekšnoteikums efektīvai un mīlošai bērna aprūpei.