Mūsdienu bērnu paaudzei angļu valoda vairs nebūs priekšrocība, bet gan nepieciešamība. Citu valodu prasmes atver durvis ne tikai darba iespējām, bet arī palīdz attīstīt sociālās prasmes, uzlabot kognitīvās spējas un veicināt kultūras izpratni. Vecāki bieži uzdod jautājumu: Kad ir īstais laiks sākt bērnu iepazīstināt ar svešvalodu?
Kā norit valodas apguve bērniem?
Bērni jau no dzimšanas ir dabiski gatavi valodu apguvei. Bērna smadzenes pirmajos dzīves gados ir ārkārtīgi elastīgas un spēj uzsūkt jaunu informāciju kā sūklis. To sauc par jutīguma periodu, kas ilgst aptuveni no dzimšanas līdz sešu gadu vecumam. Šis periods ir ideāls dažādu valodas struktūru dabiskai apguvei bez lielas piepūles.
Šajā agrīnajā vecumā bērni apgūst valodu spontāni un intuitīvi. Valodas apguves process maziem bērniem atšķiras no tā, kā tas notiek vecākiem bērniem vai pieaugušajiem. Bērns nemeklē likumus, un jums nav sarežģīti jāizskaidro gramatika vai vārdu krājums – valodu bērns vienkārši "uztver" no apkārtējās vides un ikdienas situācijām.
Vecākiem bērniem spontāna apguve parasti vairs nenotiek. Skolas vecumā svešvalodas mācīšanās kļūst apzinātāka un prasa metodiskāku pieeju. Tomēr arī vecāki bērni spēj salīdzinoši ātri valodu apgūt, taču tam nepieciešams sistemātiskāks atbalsts un skaidra virzība.
Kādā vecumā ir ideāli sākt svešvalodu apguvi?
No bioloģiskā skatpunkta agrīnais vecums ir ideāls laiks svešvalodas apguves uzsākšanai. Pirmajos gados bērns valodu apgūst pilnīgi bez piepūles un dabiski.
Mazuļa vecumā (0–3 gadi) mācīšanās ir ļoti vienkārša un efektīva, un bērns valodu apgūst automātiski. Tomēr šajā periodā nav vēlams ieviest formālu mācību procesu. Tas galvenokārt ir bērna iepazīstināšana ar valodu ar spēļu, dziedāšanas vai klausīšanās starpniecību. Pirmsskolas vecums (3–6 gadi) ir periods, kad bērns sāk apzinātāk apstrādāt valodu un viņam jau ir attīstījusies spēja mācīties caur spēli vai mijiedarbību ar vienaudžiem. Tas ir arī piemērots laiks valodu pulciņiem, bērnudārziem ar divvalodu programmām un mājas valodas spēlēm. Arī skolas vecuma bērni un pusaudži valodu apgūst vieglāk nekā pieaugušie, tikai metode ir cita — sistemātiskāka un mērķtiecīgāka.
Svešvalodas apguves ieguvumi agrīnā vecumā
Bērni, kuri ļoti agri apgūst vēl vienu valodu, ir ar ievērojami augstāku valodas elastību, kas nākotnē atvieglo citu valodu apguvi. Turklāt bērni dabiski ar vieglumu apgūst pareizu izrunu un runas intonāciju.
Kam pievērst uzmanību?
Lai gan otrās valodas apguve agrīnā vecumā parasti tiek vērtēta pozitīvi un speciālisti kopumā iesaka ar valodas sagatavošanu sākt agri, ir jāpiemin arī noteikti ar šo procesu saistīti riski.
Viens no biežāk minētajiem negatīvajiem aspektiem ir bērna pārslodzes risks. Bērna smadzenes gan ir brīnišķīgi elastīgas, tajā pašā laikā tās ir jutīgas pret pārmērīgu stimulu daudzumu. Ja bērnu mērķtiecīgi pakļaujat pārāk intensīvam mācību režīmam, var iestāties piesātinājums, frustrācija vai pārslodze. Tas bieži noved pie motivācijas zuduma un nepatikas pret mācīšanos ne tikai valodās, bet arī citu jaunu prasmju apguvē. Agrīnā vecumā mācībām nevajadzētu šķist par pienākumu, drīzāk — par spēli un prieku.
Vēl viens risks ir valodas sajukums un valodu jaukšana. Bērni, kuri no dzimšanas aug divvalodu vidē, sākumā biežāk var jaukt abu valodu vārdus.
Ja valodas apguvei pieejam iejūtīgi un bez pārmērīga spiediena, palīdzēsim bērnam svešvalodu apgūt viegli. Tajā pašā laikā varam bērnā iedegt prieku un mīlestību pret valodām uz visu mūžu. Izvēlieties bērniem piemērotu valodas vidi, kvalitatīvas svešvalodu mācību rotaļlietas, grāmatas, audio un video saturu, bet galvenokārt radiet rotaļīguma, prieka un spontanitātes atmosfēru.