Pirmsskolas vecumā bērniem intensīvi attīstās prasmes, kurām būs izšķiroša nozīme turpmākajiem panākumiem skolā un dzīvē. Šajā vecumā bērni ir īpaši atvērti jaunai informācijai un prasmēm.
Vecāki bieži uzdod jautājumus: “Vai mans bērns prot pietiekami? Vai bērns ir gatavs skolai?”. Par bērna gatavību liecina vairākas svarīgas prasmes — galvenokārt rakstīšana (grafomotorās prasmes), skaitīšana (matemātiskie priekšstati) un spēja koncentrēties (koncentrēšanās un uzmanība). Šo pamatu apgūšana veicina bērna pašapziņu un atvieglo mācību uzsākšanu pirmajā klasē.
Kā iemācīt bērnam rakstīt?
Interese par rakstīšanu bērniem izpaužas individuāli, taču visbiežāk ap 4.–5. dzīves gadu. Ir dabiski, ja bērns sāk izrādīt interesi agrāk vai vēlāk. Svarīgi šo interesi laikus pamanīt un atbilstoši atbalstīt. Veiksmīgas rakstīšanas priekšnoteikums ir pareiza smalkās motorikas attīstība un spēja koordinēt roku un acu darbu. Jūs varat palīdzēt ar spēlēm, kurās bērni ver krelles, zīmē un pārzīmē vienkāršas formas. Bērns ir gatavs rakstīšanai, kad pats sāk atdarināt rakstību, skices vai vienkāršas formas.
Bērnam varat palīdzēt, iegādājoties piemērotus palīglīdzekļus. Magnētiskās zīmēšanas tāfeles, smilšu tāfeles zīmēšanai ar pirkstu, ergonomiskie krītiņi un trīsstūra formas zīmuļi ir vieni no labākajiem līdzekļiem pareizā satvēriena un motorisko prasmju attīstīšanai. Grafomotorikas darba lapas ļauj bērniem pakāpeniski iegūt rokas pārliecību, strādājot ar dažādām formām un rakstiem.
Pie aktivitātēm varat iekļaut arī citus motorikas vingrinājumus. Piemēram, radošas vizuālās mākslas nodarbības kā zīmēšana, gleznošana vai modelēšana no plastilīna. Noderīgas ir aktivitātes, kas neatstāj bērnus pasīvus, bet prasa konkrētu roku iesaisti — līmēšanu, mīcīšanu vai papīra locīšanu. Katra no šīm darbībām stiprina roku muskuļus, smalko motoriku un vienlaikus bērniem sagādā prieku.
Kad sākt mācīt skaitīšanu?
Skaitīšana ir svarīga pirmsskolas izglītības sastāvdaļa. Bērns, kurš saprot pamatjēdzienus matemātikā, piemēram, skaitļus, lielumu salīdzināšanu, daudzumu un priekšmetu šķirošanu, vieglāk iekļaujas mācību procesā. Matemātiskās prasmes ietekmē loģisko un analītisko domāšanu, kas tālāk veicina spēju risināt problēmas kopumā.
Sāciet iepazīstināt bērnu ar matemātiku caur ikdienas darbībām. Cik augļu gabalus viņš/viņa paņem uz launagu, cik soļu no durvīm līdz galdam, cik galda piederumu nepieciešams uz galda.
Kā ar lasīšanu?
Bērns, kurš ir gatavs sākt mācīties lasīt, izrāda vairākas raksturīgas pazīmes. Tās ir, piemēram, interese par burtiem, spēja koncentrēties vismaz 15–20 minūtes, atsevišķu burtu vai skaņu atpazīšana, interese par grāmatu šķirstīšanu, spēja pastāstīt vienkāršu stāstu pēc attēliem vai izrādīt ziņkāri par rakstīto tekstu. Svarīga ir arī spēja fonētiski atšķirt vismaz daļu skaņu.
Nodrošiniet bērnam pietiekamu valodas stimulāciju. Jau no agrīna vecuma viņam/viņai lasiet pasakas, skaitiet dzejolīšus, stāstiet stāstus saviem vārdiem, spēlējiet vārdu spēles. Tā bērns paplašinās vārdu krājumu, attīstīs valodas prasmes un vienlaikus sāks uztvert rakstīto tekstu kā kaut ko interesantu, ko ir vērts atklāt.
Bērni vislabāk mācās caur spēli. Sāciet ar vienkāršām aktivitātēm kā burtu vai attēlu pārošana kartītēs, memo spēle ar burtiem, magnētisko burtu izmantošana uz ledusskapja, spēle "ar kādu skaņu sākas vārds", alfabēta dziedāšana vai mīklu minēšana.
Tomēr neskumstiet, ja jūsu bērns neizrāda interesi par lasīšanu, rakstīšanu vai matemātiku. Vai arī, ja jums nav laika šo prasmju attīstīšanai kopā ar bērnu. Pirmajā klasē par to skolā parūpēsies skolotāji. Viņu darbs ir bērnus mācīt un iespējamos talantus attīstīt.