Mēs katru dienu ejam uz darbu, lai mums būtu iztikas līdzekļi, atrastu pašrealizāciju un nodrošinātu finanšu stabilitāti sev un savai ģimenei. Tajā pašā laikā bieži pat neapzināmies, cik maz par savu darbu runājam ar saviem bērniem un cik daudz jautājumu viņiem var palikt galvā neatbildētu. Bērna prāts ir zinātkārs.
Vienkārša atbilde, piemēram, „Mammai jāiet uz darbu”, mūsdienās vairs nepietiek. Bērns vēlas saprast, kur viņa vecāki pavada ievērojamu dienas daļu. Viņam ir jāsaprot, kāpēc mēs ejam uz darbu un ko tur darām. Bērni, kuri no vecākiem saņem skaidras atbildes, jūtas drošāk, labāk tiek galā ar šķiršanos darba dienās un pakāpeniski veido pozitīvu un veselīgu attieksmi pret darba dzīvi.
Kad un kāpēc sākt ar bērniem runāt par darbu?
No sarunām ar psihologiem, pedagogiem un vecākiem zinām, ka par darbu var sākt runāt saudzīgi jau ļoti agrā vecumā. Divu līdz trīs gadu vecs bērns saprot vecāku došanos uz darbu, lai gan to vēl neizprot pilnībā. Ir lietderīgi izmantot vienkāršas frāzes, piemēram: „Es eju uz darbu nopelnīt naudiņu, lai mēs varētu nopirkt ēdienu” vai „Darbā es palīdzu cilvēkiem, kuri ir slimi.” Pieaugot bērnam, pamazām varam pievienot vairāk detaļu.
Galvenais atvērtas komunikācijas ieguvums ir negatīvo emociju profilakse, piemēram, trauksmes vai nedrošības mazināšana bērnam. Bērns arī labāk saprot, ka pieaugušajam ir savi pienākumi un saistības — tas veicina lielāku emocionālo stabilitāti.
Runāšana par darbu sniedz arī citas priekšrocības. Bērns mācās atbildību, naudas vērtību un labāk sāk saprast, no kurienes nāk lietas, ko viņš ikdienā lieto.
Paši aktīvi un regulāri aizsākam sarunas par darbu, piemēram, pēc atgriešanās mājās vai kopīgu sarunu laikā pie galda.
Kā vienkārši izskaidrot bērnam, ko jūs darāt darbā?
Cenšieties bērnam izskaidrot, ko jūsu darbs ietver. Ja, piemēram, esat medmāsa, parādiet bērnam bērnu ārsta komplektiņu. Pasakiet, ka palīdzat slimiem cilvēkiem, mērat viņiem temperatūru, dodat zāles, lai viņiem kļūtu labāk. Vizuālā un rotaļīgā formā bērns jūs visvieglāk sapratīs.
Dažādu profesiju piemērus varat skaidrot jebkurā dienas laikā. Pārdevējas profesiju var parādīt kopīgas iepirkšanās laikā. Pastāstiet, ko dara pārdevēja (skaita naudu, izdod preci). Autobusa vadītāju bērns viegli pamanīs ceļā no mājām — parādiet, kā cilvēki iekāpj, kā vadītājs pārbauda biļetes, vada transportlīdzekli un rūpējas par drošību.
Laba stratēģija ir ik pa laikam aizvest bērnu tieši uz savu darbavietu. Bērni neuzbāzīgā veidā iepazīs vidi, redzēs jūsu kolēģus, sapratīs jūsu dienas realitāti. Viņiem radīsies konkrēts priekšstats par to, kur jūs esat, kad neesat mājās, un tas mazinās viņu bažas.
Konkrēts dialogs ar bērnu var izklausīties šādi: Bērns: „Kāpēc tu katru dienu kaut kur aizej?” Jūs: „Es eju uz darbu. Tā ir vieta, kur es daru savu darbu, līdzīgi kā, piemēram, pirmsskolas skolotāja bērnudārzā. Es savukārt palīdzu cilvēkiem ar datoriem, lai viņi varētu strādāt.”
Kā bērnos veidot veselīgas darba vērtības un attieksmi
Runājot par darbu, jums ir lieliska iespēja bērnam parādīt plašāku darba jēgu. Skaidrojiet, ka darbs nav tikai neizbēgama nepieciešamība. Runājiet par darbu tā, ka, piemēram, jūs palīdzat citiem cilvēkiem vai ka jūsu darbs ir interesants. Jūsu attieksmi bērni viegli pārņem.
Darbam jābūt pasniegtam kā dabiska nodarbe, kas pieder pie dzīves un ar kuru mēs dodam savu ieguldījumu sabiedrības darbībā. Uzsvērtiet ieguvumu, ko šī nodarbe sniedz arī jums pašiem — piemēram, ka jums patīk justies noderīgiem, ka jūs priecē, kad kaut kas izdodas. Māciet bērnam saprast, ka katram sabiedrībā ir svarīga loma — atkritumu savācējam tāpat kā ārstam vai lauksaimniekam.
Kā atbildēt bērniem uz sarežģītiem jautājumiem par darbu un nodarbinātību
Reizēm gadās sarežģītas situācijas, kad jāatbild arī uz mazāk priecīgiem jautājumiem. Piemēram, ja vecāks zaudē darbu, ir svarīgi bērnam situāciju izskaidrot saudzīgi, bet godīgi. Izvēlieties bērna vecumam atbilstošus vārdus un galvenokārt uzsveriet pozitīvo aspektu — pavadīsiet vairāk laika kopā vai, piemēram, meklēsiet vēl labāku darbu, kur būsiet laimīgāki.
Bērniem bieži interesē, kāpēc dažas profesijas izskatās bīstamas. Izskaidrojiet, ka ir daudz patiesi sarežģītu profesiju — piemēram, ugunsdzēsējs, karavīrs vai ārsts neatliekamās palīdzības nodaļā. Vienlaikus pasakiet, ka šie cilvēki ir īpaši apmācīti, lai tiktu galā ar šādām situācijām.
Var gadīties, ka bērns pauž neapmierinātību, ka vecāks pastāvīgi ir darbā. Mēģiniet izskaidrot, ka tas ir tāpēc, lai nodrošinātu viņam labu un laimīgu dzīvi, nopirktu ēdienu, apģērbu un rotaļlietas. Ir vērts uzsvērt, ka pašam vecākam situācija ne vienmēr ir patīkama, taču vecāks cenšas būt ar bērnu tik bieži, cik vien iespējams.
Jautājums „Un kāpēc tev vispār visu laiku jāiet uz darbu?” ir viens no grūtākajiem. Piemērotas atbildes varētu būt, piemēram: „Tāpēc, ka cilvēki cits citam palīdz — es palīdzu cilvēkiem salabot auto, un par atlīdzību mēs varam nopirkt lietas, kas mums nepieciešamas labai dzīvei.” Tādējādi jūs bērnam izskaidrosiet cilvēku savstarpējo saistību un atkarību.
Biežākās kļūdas, runājot ar bērniem par darbu
Vecāki nereti neviļus nodod bērniem negatīvas emocijas, kas saistītas ar darbu. „Kaut man nevajadzētu iet uz to darbu”, „Atkal tas darbs” vai „Lai tik ātrāk brīvdiena”. Bērns šīs frāzes viegli iegaumē un izveido priekšstatu, ka darbs ir kas negatīvs un nepatīkams. Tas nenozīmē, ka jūs nevarat būt bērnam atklāti — drīzāk centieties nosaukt konkrētas situācijas un sajūtas („Šodien esmu noguris vai nogurusi, jo darbā bija traks skrējiens”), bet izvairieties no vispārīgiem negatīviem apgalvojumiem par darbu kā tādu.
Ar bērnu aktīvi runājiet par savu darbu. Tas palīdz viņam labāk saprast pasauli. Ja vēlaties sākt labāk komunicēt ar bērnu par darbu, varat sev palīdzēt, piemēram, iegādājoties grāmatu.