Internets sniedz iespēju mācīties, spēlēt spēles, sazināties ar draugiem vai dalīties pieredzē sociālajos tīklos. Tomēr līdz ar šīm iespējām nāk arī noteikti riski. Pie nopietnākajiem pieder kibermobings, kas skar arvien vairāk bērnu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai vecāki zinātu visus iespējamos riskus un viņiem būtu pietiekami daudz informācijas, lai spētu pamanīt kibermobinga brīdinājuma signālus un zinātu, kā uz tiem reaģēt.
Bērni aug tehnoloģiju laikmetā, ar mobilo tālruni vai planšetdatoru viņi bieži sastopas jau agrā vecumā. Tomēr bērniem bieži vien trūkst pieredzes un prasmju patstāvīgi reaģēt uz interneta draudiem. Kibertelpa nav tikai izklaides un atklājumu vieta, bet arī vide, kurā viegli var attīstīties neatbilstoša uzvedība un negatīvas izpausmes.
Kibertelpas riski – kas bērniem internetā draud?
Internets ir šķietami anonīma telpa, kur bērni bieži jūtas brīvāk nekā reālajā pasaulē. Diemžēl anonimitāte sniedz ne tikai pozitīvus aspektus, bet arī risku sastapt kiberagresorus, predatorus vai krāpniekus, kuri var vērst pret bērniem kibermobingu. Viens no biežākajiem riskiem ir saskarsme ar neatbilstošu saturu, piemēram, vardarbīgiem video, vulgāru saziņu, atklātām fotogrāfijām vai ekstrēmistisku materiālu. Tiešsaistē var darboties arī bīstamas personas — cilvēki, kas manipulē ar bērniem, lai panāktu seksuālu izmantošanu vai izspiešanu. Papildu apdraudējumu rada krāpnieciskas vietnes, pikšķerēšanas uzbrukumi, viltus laimesti vai izdomāti spēļu konti. Sajūsmas pārņemti bērni nereti ievada savus personas datus vietnēs, kur pieaugušie nekad nespiestu. Tādējādi viegli var tikt apdraudēta ģimenes finanšu drošība un var rasties problēmas ar vīrusiem vai noziegumiem, kas saistīti ar datu noplūdi.
Kas ir kibermobings un kā to atpazīt?
Kibermobings jeb kibernētiskā iebiedēšana nozīmē atkārtotu, mērķtiecīgu un apzinātu konkrētas personas aizskaršanu, izmantojot digitālos medijus, galvenokārt internetu un sociālos tīklus. Atšķirībā no klasiska mobinga kibermobingam nav robežu — agresors var iekļūt bērna dzīvē jebkurā laikā, praktiski bez atelpas, pat nakts stundās. Pie biežākajām izpausmēm pieder aizskaroši komentāri un ziņas, pazemojošas fotogrāfijas vai video, kas publicēti bez bērna piekrišanas.
Kibermobings bieži ir ļoti labi noslēpts, un bērniem ir grūti atklāties vecākiem. Bērns var pēkšņi noslēgties, kļūt nervozs un atturīgs, mainīties garastāvoklis, mainīties miega paradumi vai pēkšņi atteikties lietot tālruni vai sociālos tīklus. Var parādīties psihosomatiski simptomi, piemēram, vēdera vai galvas sāpes.
Kā reaģēt uz kibermobingu – ko darīt, ja to atklājat?
Ja noskaidrojat, ka jūsu bērns ir kibermobinga upuris, pirmais solis ir bērnu uzklausīt un atbalstīt. Fiksējiet kibermobinga pierādījumus (ziņu ekrānuzņēmumus, saglabātus e‑pastus vai saites uz neatbilstošu saturu). Pierādījumi, kas saglabāti datorā vai telefonā, ir būtiski, ja vēlāk vēlaties risināt situāciju piemēram, ar policiju vai skolu — šīs institūcijas to neuztver vieglprātīgi un var palīdzēt gan darbā ar vainīgo, gan bērna psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanā. Atkarībā no situācijas smaguma kopā ar bērnu apmeklējiet psihoterapiju.
Izglītojiet bērnus par drošu interneta lietošanu, nosakiet pārlūkošanas noteikumus, ierobežojiet ierīcē piekļuvi neatbilstošām vietnēm, runājiet par iespējamiem riskiem un māciet viņus rīkoties atbildīgi tiešsaistē.
Kibermobings ir nopietna tēma, taču ar pietiekamu informāciju to var veiksmīgi atpazīt, apturēt un palīdzēt bērnam. Neaizmirstiet ar bērniem par tiešsaistes riskiem runāt laikus un regulāri, nosakiet viņiem robežas un sniedziet drošību, kas viņiem nepieciešama.