Pazīstama situācija? Vērojat savu bērnu spēlējamies vai skatoties televizoru un pēkšņi pamanāt, ka nervozi kož savus mazos nadziņus. Tas ir ļoti izplatīts slikts ieradums bērniem. Kāpēc bērni sāk kost nagus, kādi ir šīs rīcības cēloņi un, galvenais, kā bērnu no tā atradināt?
1. Kāpēc bērni sāk kost nagus?
Nagu košļāšana (onihofāgija) ir viens no diezgan bieži sastopamiem bērnu sliktiem ieradumiem, kas nereti parādās jau pirmskolas vecumā, bet savu kulmināciju parasti sasniedz ap 7.–10. dzīves gadiem. Bērnu psihologu aplēses liecina, ka līdz pat 50 % visu bērnu kādā brīdī kož nagus. Dažiem tā ir vienreizēja vai īslaicīga uzvedība, citiem tā pāraug ilgtermiņa problēmā.
Tiek uzskatīts, ka nagu košļāšana ir saistīta ar nervozitāti un stresu. Tādējādi bērns kompensē stresa situācijas. Mazākiem bērniem biežs izraisītājs ir garlaicība vai bezapzināts automātisms televīzijas skatīšanās laikā. Vecākiem bērniem šis ieradums biežāk ir reakcija uz stresu un trauksmi.
Vecāki bērniem rāda piemēru. Ja viņiem pašiem ir tieksme kost nagus vai ir citi slikti ieradumi, kas izpaužas nervozitātē, bērns šos uzvedības modeļus dabiski kopē. Ģimenēs, kur biežāk valda stress vai panika, bērni arī biežāk ir nosliekti apgūt līdzīgus ieradumus.
2. Vai nagu košļāšana bērniem ir bīstama?
Atkārtota graušana var izraisīt sāpīgus atplēsumus, kairinājumu un asiņošanu ap nagu gultnēm, reizēm pat rodas infekcijas un pirkstu iekaisumi. Ekstrēmos gadījumos nagu košļāšana var novest pie nagu deformācijām un augšanas izmaiņām.
Zem nagiem uzkrājas baktērijas un vīrusi. Kožot nagus, bērns var mutē ievilkt netīrumus, kas var izraisīt infekcijas, vēdersāpes vai aukstumpumpas ap muti.
Ja jums šķiet, ka nagu košļāšana ir pārāk intensīva, tas var būt signāls par dziļāku psiholoģisku problēmu, piemēram, pastiprinātu trauksmi, grūtībām skolā vai kolektīvā. Šādos gadījumos nevilcinieties meklēt speciālista padomu.
3. Kā bērnu atradināt no nagu košļāšanas
Jautājiet savam bērnam par viņa sajūtām – noskaidrojiet, vai kaut kas viņu satrauc, vai ir kādas bailes vai grūtības. Ja bērns jūtas uzklausīts, viņš, visticamāk, pats nosauks stresa faktoru, kas izraisa nagu košļāšanu, un jūs varēsiet situāciju risināt mērķtiecīgāk.
Šodien tirgū ir pieejami dažādi speciāli produkti, kas palīdz bērnam atradināties no nagu košļāšanas. Tie pārsvarā ir rūgtas lakas. Dažus bērnus tiešām attur jau pati nepatīkamā līdzekļa garša. Tomēr ir svarīgi šo līdzekli uztvert tikai kā atbalsta instrumentu.
Viens no veiksmīgākajiem veidiem, kā atradināt bērnus no nagu košļāšanas, ir pozitīvās motivācijas metode. Kliedzienu un aizliegumu vietā daudz efektīvāk darbojas nelielas balvas un iedrošinājums. Piemēram, varat ar bērnu vienoties, ka, ja viņš nedēļu izturēs bez nagu košļāšanas, kopā apmeklēsiet zoodārzu vai kino, vai arī kopā uzspēlēsiet viņa iecienīto spēli.
Šo metodi ir vērts ieviest rotaļīgā formā, piemēram, izveidojot tabulu, kurā kopā līmēsiet uzlīmes par katru veiksmīgu dienu.
Bērna rokas jānodarbina. Kad bērnam rodas vēlme kost nagus, piedāvājiet alternatīvu, lai stresu un nemieru varētu izlādēt citā veidā. Piemēram, piedāvājiet mīkstu spiežamu bumbiņu vai antistresa rotaļlietas.
Daudzi bērni kož nagus, tātad šajā situācijā neesat vieni.