Jau mammas puncī mazulis dzird un reaģē uz cilvēku balsīm un skaņām. No dzimšanas brīža viņš pats sazinās ar raudāšanu, bubināšanu un citām skaņām. Pirmie dzīves mēneši ir izšķiroši, jo tie liek pamatus vēlākajām prasmēm komunicēt un verbāli izteikties.
Daudzi vecāki jautā, kā efektīvi veicināt runas attīstību tieši tad, kad mazulis vēl neizsaka sevi vārdos. Laicīga stimulācija un atbilstoši izvēlēta mijiedarbība ir ceļš, lai bērna valodas prasmes attīstītos optimāli.
Kas ir labi zināt
Lai sekmīgi atbalstītu bērna runas attīstību, vispirms ir labi izprast atsevišķos attīstības posmus. Jau pirmajā dzīves mēnesī bērns spēj uztvert cilvēka balsi un uz to reaģēt ar mīmiku vai kustībām. No otrā līdz trešajam mēnesim parādās labi pazīstamā bubināšana vai vokalizācija, kas liecina par pirmajiem bērna verbālajiem mēģinājumiem komunicēt. Šajā periodā bērns rotaļājas ar skaņām un to intensitāti.
Apmēram 3–6 mēnešu vecumā bērns ļoti aktīvi iepazīst savu balsi. Viņš intensīvi trenē īsu, zilbēm līdzīgu skaņu izdošanu, piemēram, „ba ba”, „ma ma” u. tml. Pusgada vecumā bērns jau klausās vecāku runu un mācās atšķirt balsu melodijas un intonāciju. Šajos mēnešos bērns apgūst dzimtās valodas īpatnības.
No 6 līdz 9 mēnešu vecumam parādās vienkāršu skaņu un zilbju atkārtošana, kuras bērns dzird. Periods no 9 līdz 12 mēnešiem nozīmē pirmos patiesos vārdu mēģinājumus. Visbiežāk tie ir vienkārši, skaidri un bērnam labi pazīstami vārdi („mamma”, „tētis”, „vecmamma”). Tie parasti saistīti ar cilvēkiem, priekšmetiem vai ikdienas dzīves situācijām.
Pirmo bērna vārdu vecuma diapazons ir ļoti plašs. Daži bērni pasaka pirmo vārdiņu jau deviņu mēnešu vecumā, citi – tikai otrā dzīves gada beigās vai vēlāk. Svarīgāk par precīzu pirmo vārdu laiku ir pakāpeniska citu prasmju apguve un bērna aktīva saziņa visās formās – ar kustībām, žestiem, skaņām.
Kā atbalstīt runas attīstību?
Jau no pirmajām dienām pēc dzimšanas ir ieteicams regulāri runāt ar mazuli. Laipns tonis un lēnāka runa dod bērnam iespēju ieklausīties runas tonalitātē. Mazulim palīdz, ja komentējat ikdienas darbības, ko ar viņu veicat dienas laikā, jo tā jūs trenējat runu.
Aktīva ieklausīšanās ir ļoti nozīmīga metode, kas bērnam ļauj uztvert saziņu ar jums kā divvirzienu aktivitāti. Esiet pacietīgi, cieši vērojiet bērnu, reaģējiet uz viņa skaņām, atdariet viņa bubināšanu un skaņas. Tādējādi bērni saņem atgriezenisko saiti, attīsta interesi par komunikāciju un pakāpeniski cenšas atdarināt jūs.
Spēcīgs runas attīstības stimuls ir mijiedarbība un dialogi ar bērnu. Regulāri uzdodiet vienkāršus jautājumus, piemēram: „Kur ir bumbiņa?“, un pēc tam atbildi parādiet vai pasakiet paši. Iesaistiet žestus, acu kontaktu, mīmiku un vienkāršus teikumus, ko bērns viegli uztver.
Neatkarīgi no tā, vai jūsu bērns jau runā, vai arī jūs joprojām gaidāt pirmos vārdiņus, neuztraucieties. Bērni mācās ik dienu un attīstās savā tempā. Galvenais ir jūsu atbalsts, pacietība un dabiski stimulējoša vide. Centieties radīt pietiekami daudz iespēju aktīvai sarunai un rotaļām. Ja tomēr rodas šaubas, pediatrs vai logopēds palīdzēs atklāt iespējamās grūtības.