Sociālās prasmes ir vienas no svarīgākajām prasmēm, ko bērns attīsta bērnībā. Tas, kā bērns komunicē, mijiedarbojas un koplieto telpu ar citiem bērniem, tieši ietekmē viņa spēju nākotnē darboties kolektīvā, atrast draugus un veidot pilnvērtīgas attiecības.
Ir pilnīgi saprotami, ja jums ir bažas, vai ar mijiedarbību nesākat pārāk agri vai pārāk vēlu.
Sociālās mijiedarbības nozīme bērna agrīnajā vecumā
Kādas īsti ir pirmās bērnu sociālās mijiedarbības un kāpēc tām pievērst uzmanību? Tās ir bērna pirmie mēģinājumi iesaistīties kontaktā, sarunā vai spēlē ar citiem bērniem. Sociālā mijiedarbība ir svarīga galvenokārt tāpēc, ka tā ļauj bērnam attīstīt veselīgu komunikāciju, māca empātiju, dalīšanos, pacietību un konfliktu risināšanu.
Psihologi norāda, ka veselīgai psihiskajai un emocionālajai attīstībai bērnam nepieciešami stimuli no vienaudžiem. Pat ja tās ir vienkāršas mijiedarbības, piemēram, "vai aizdosi man to klucīti?" vai savstarpēja vērošana, tieši šie mazie mirkļi veido bērna sociālās kompetences pamatu.
Saskarsmē ar vienaudžiem bērns iepazīst atšķirīgas pieejas, paradumus, temperamentus un mācās ar tiem tikt galā. Bērns mācās izprast citus, cienīt atšķirības un tikt galā ar dažādām emocijām.
Kad ir īstais brīdis sākt bērna pirmos kontaktus ar vienaudžiem?
Par pirmo sociālo kontaktu pareizu laiku spriež daudzi speciālisti. Kopumā viņi vienojas, ka bērns ir apzināti gatavs komunicēt ar citiem bērniem aptuveni no 6. līdz 12. dzīves mēnesim. Šajā periodā bērni sāk izrādīt ievērojami lielāku interesi par apkārtni un citiem bērniem, kas ir līdzīgi viņiem pašiem.
Tas nenozīmē, ka šajā periodā bērnam obligāti regulāri jātiekas ar vienaudžiem, taču tas ir jutīgs posms, kad viņa interese par citiem bērniem sāk pieaugt, un ir vērts šo dabisko tieksmi pamanīt. Aptuveni starp pirmo un otro dzīves gadu pastiprinās mēģinājumi iesaistīties kopīgā spēlē un komunikācijā.
Ir bērni, kuri mijiedarbībai ir gatavi agrāk, citiem tas prasa ilgāku laiku. Vienmēr vērojiet savu bērnu, bērna reakcijas, uzvedību un interesi. Bērni parasti paši sūta skaidrus signālus par to, vai viņi ir gatavi tikties ar vienaudžiem.
Nespiediet pārāk, bet atrodiet dabiskas iespējas – pastaigas ar ratiņiem, rotaļu grupiņas, draudzenes ar bērniem, bērnu stūrīšu apmeklējumi u. tml.
Pārāk agras un pārāk vēlas sociālās mijiedarbības riski
Sāksim ar riskiem, ko rada pārāk agras mijiedarbības. Daži bērni, kuri emocionāli vēl nav gatavi, var piedzīvot stresu, bailes vai nemieru. Pārmērīga stimulācija sociālā vidē var negatīvi ietekmēt viņu uzvedību un izraisīt miega problēmas un trauksmi.
No otras puses, sociālo kontaktu atlikšana pārāk ilgi arī var radīt grūtības. Bērns var kļūt nedrošs kolektīvā un bailīgs. Arī adaptācija grupā, piemēram, bērnudārzā vai vecāku–bērnu centros, mēdz būt daudz grūtāka.
Tāpēc atrodiet līdzsvaru, padomājiet par bērna temperamentu. Un tad sāciet pakāpeniski un saudzīgi.
Pareizi noteikt pirmo sociālo kontaktu laiku ir sarežģīti, taču vienmēr varat to pamēģināt, un, ja nesanāk, bērnu nepiespiest. Ideāla vide ir tāda, kur bērni ir klātesoši, bet mijiedarbība ar viņiem nav obligāta, piemēram, bērnu rotaļu laukumi. Tad jūs paši redzēsiet, vai bērns dodas pie citiem bērniem vai turas jūsu tuvumā un komunicē tikai ar jums.