Bērns mēdz saskarties ar grūtībām – skolā, mājās vai vienaudžu vidē. Daļa situāciju atrisinās pati no sevis, tomēr ir gadījumi, kad bērnam var palīdzēt profesionāla terapija.
Kad tiešām ir vērts vērsties pie speciālistiem?
Atšķirt tipiskas bērna uzvedības izpausmes no tā, kas var liecināt dziļāku problēmu, ne vienmēr ir vienkārši. Bērni aug un attīstās atšķirīgā tempā, tomēr ilgstošas negatīvas izmaiņas uzvedībā, izjūtās vai skolas sniegumā var signalizēt par psihiskās veselības vai attīstības grūtībām.
Garastāvokļa maiņas var būt sekas stressa, baiļu vai trauksmes piedzīvošanai. Vērojiet bērnu rūpīgi. Skatieties, vai trauksmes, skumju vai agresivitātes izpausmes neatkārtojas bieži, bez acīmredzama iemesla, vai arī saglabājas ilgāku laiku.
Tas pats attiecas, ja bērns pēkšņi maina uzvedību skolā. Sekmju pasliktināšanās, biežas saslimšanas vai nevēlēšanās būt kolektīvā var norādīt ne tikai uz mācību grūtībām, bet arī uz psihosociālām problēmām, piemēram, ar vienaudžiem vai pieaugušajiem.
Ja pamanāt ilgstošas izmaiņas, nebaidieties vērsties pie skolas psihologa, bērnu psihologa vai cita bērnu garīgās veselības speciālista.
Kādus signālus vērot?
Viens no biežākajiem terapijas nepieciešamības signāliem ir bērna pastiprināta nervozitāte vai trauksme. Ja bērns regulāri izjūt spēcīgas bailes, baidās šķirties no vecākiem vai viņu moka nakts murgi, ieteicams meklēt psihologa palīdzību. Speciālists atpazīs nopietnākos trauksmes cēloņus un ieteiks risinājumus.
Satraucoša var būt arī agresīva vai, gluži pretēji, izteikti distancēta un introverta uzvedība. Vērojiet, vai bērns pēkšņi neizolējas no draugiem, nezaudē agrākās intereses vai, tieši pretēji, neizrāda nesamērīgu agresiju vai dusmas pat uz visniecīgāko kairinājumu.
Jebkādas izmaiņas miega režīmā, piemēram, bezmiegs, ilga iemigšana vai bieži nakts murgi, var būt signāls. Ja šie simptomi saglabājas ilgāk par vairākām nedēļām vai pat pastiprinās, ir pienācis laiks apmeklēt bērnu psihologu.
Kā rīkoties tālāk, ja saprotat, ka jūsu bērnam nepieciešama terapija?
Ja saprotat, ka jūsu bērnam, visticamāk, nepieciešama terapija, nevilcinieties. Bērnam saudzīgi paskaidrojiet, ka vizīte pie speciālista ir ierasta lieta un ka daudziem bērniem kādreiz ir vajadzīga palīdzība. Uzsvērtiet, ka terapeits ir šeit, lai palīdzētu bērnam labāk tikt galā ar to, kas viņu satrauc.
Pirmā vizīte pie terapeita parasti ir iepazīšanās. Terapeits izvērtē aktuālo stāvokli un piedāvā turpmākās sadarbības stratēģiju. Neaizmirstiet, ka veiksmīga terapija prasa vecāku sadarbību un bērna sadarbību ar speciālistu.
Vislabāk, ja terapeits piedāvā arī konsultācijas vecākiem vai aktīvi iesaista ģimeni procesā.
Neaizkavējiet un negaidiet, vai jūsu bērna grūtības “atrisināsies pašas”. Jo ātrāk dosieties pie speciālista, jo ātrāk var iestāties uzlabojumi bērnam. Vērojiet rūpīgi un pievērsiet uzmanību minētajiem signāliem. Tiklīdz pamanāt kādu no ilgstoši klātesošajām grūtībām, sazinieties ar bērnu terapeitu.