Runas apguve ir viena no bērna pamatprasmēm. Katrs bērns runu apgūst pakāpeniski, tomēr dažiem novēro dažādus runas un valodas traucējumus vai attīstības aiztures, kuru ignorēšana var radīt ilgtermiņa sekas. Tāpēc ir būtiski, lai vecāki vērotu, kā bērns runā, sazinās ar citiem un uztver apkārtējo runu. Un pareizi viņu mācītu atvērt muti un artikulēt skaņas.
Mūsdienās logopēdija sen vairs nav tabu, gluži pretēji – speciālista palīdzības meklēšana ir vecāku atbildīgas attieksmes pazīme un rūpes par bērna veselīgu attīstību.
Ko bērnam vajadzētu spēt?
Bērna valodas attīstība ir individuāls process. Tomēr pastāv arī vispārēji atskaites punkti, kas palīdz saprast, vai runa attīstās pareizi. No dzimšanas līdz 1 gada vecumam bērna komunikācija izpaužas ar kliedzieniem, bubināšanu, murmināšanu un dažādu skaņu izdvešanu. Apmēram viena gada vecumā bērns parasti izrunā pirmos vārdus, piemēram, „mamma”, „tētis”, „baba”, kā arī vienkāršus mēģinājumus atdarināt dzīvnieku un priekšmetu skaņas.
Apmēram no 1 līdz 3 gadu vecumam notiek strauja runas attīstība. Bērns mācās savienot divus un vairāk vārdus, veidot vienkāršus teikumus. Aptuveni 2,5–3 gadu vecumā jau aktīvi izmanto runu, lai paustu savas vajadzības. Līdz četru gadu vecumam vairumam bērnu vajadzētu runāt saprotamos teikumos un būt spējīgiem sazināties arī ar plašāku apkārtni ārpus ģimenes.
Apmēram piecu gadu vecumā tiek gaidīta gandrīz pareiza vairuma skaņu izruna un spēja saprotami komunicēt sarunā. Pirms skolas gaitu uzsākšanas bērns parasti droši izrunā visas skaņas, vārdu krājums ir pietiekami attīstīts, un viņš prot verbāli paust savas sajūtas, vajadzības, viedokļus un piedzīvojumus.
Kā atpazīt, ka bērnam nepieciešams logopēds?
Pirmajos dzīves mēnešos līdz gadam jums vajadzētu kļūt vērīgiem, ja bērns neizdveš nekādas skaņas vai nereagē uz jūsu balsi. Tāpat konsultējieties ar savu pediatru, ja bērns pēc pirmā dzīves gada nesaka vienkāršus vārdus — tie var būt pirmie problēmu signāli.
Divu līdz trīs gadu vecumā pievērsiet pastiprinātu uzmanību, ja bērns gandrīz nerunā, neveido teikumus no vārdiem vai neizrāda vēlmi komunicēt un atbildēt. Svarīga pazīme ir arī regulāras grūtības saprast vienkāršus norādījumus, ko dod vecāki.
Pirmskolas vecumā pievērsiet uzmanību izrunai – problemātiska var būt izteikta un ilgstoša šļupstēšana, stostīšanās, ļoti trūcīgs vārdu krājums vai nespēja ap 5 gadu vecumu veidot gramatiski pareizus teikumus.
Jebkurā gadījumā darbojas vienkāršs noteikums – ja jums ir jebkādas šaubas, meklējiet logopēda konsultāciju. Runas attīstība ir izšķiroša bērna kopējai psiholoģiskajai, sociālajai un emocionālajai attīstībai.
Biežākie bērnu runas traucējumi un kā tos atpazīt?
Pastāv vairāki pamatveida bērnu runas traucējumi. Visbiežāk sastopama ir dislalija, t. i., nepareiza atsevišķu skaņu izruna (tipiskā, pazīstamā „šļupstēšana”). Tāpat bieži sastopama ir arī aizkavēta runas attīstība, kad bērns runā daudz mazāk vai vēlāk nekā vienaudži.
Nopietnāks traucējums ir attīstības disfāzija, valodas spēju traucējums, kas izpaužas ar vāju pamatnorādījumu izpratni, problēmām teikumu veidošanā un kopumā aizkavētu visu valodas prasmju attīstību.
Retāk sastopami, taču ne mazāk sarežģīti, ir, piemēram, stostīšanās vai mutisms (pilnīga verbālās komunikācijas noraidīšana, īpaši sabiedrībā).
Daži traucējumi ir ģenētiski ietekmēti, citi izriet no vides, kurā bērns atrodas. Ilgstoši neārstētas problēmas var liegt bērnam kvalitatīvu skolas izglītību un apdraudēt arī viņa pašapziņu.
Kad ar bērnu pirmo reizi doties pie logopēda?
Ieteicama profilaktiska vizīte pie logopēda jau 3 gadu vecumā. Un ir pavisam ierasti doties uz konsultāciju arī agrāk, ja ir šaubas vai pediatra ieteikums. Savlaicīga rīcība logopēdiskajā terapijā spēlē izšķirošu lomu.
Logopēds ir speciālists, kurš vispirms rūpīgi izvērtē bērna runu, nosaka iespējamo diagnozi un piedāvā konkrētus risinājumus un vingrinājumus. Vizītes parasti ir patīkamas. Pārsvarā tās ir sarunas, spēles un diagnostika rotaļīgā formā.
Kā mājās atbalstīt bērna veselīgu runas attīstību?
Iekļaujiet ikdienā kopīgas sarunas, spēles ar skaitāmpantiņiem un dziesmiņām. Mudiniet bērnu aprakstīt lietas, piedzīvojumus un sajūtas — tas lieliski veicina runas attīstību.
Ļoti noderīgas ir spēles, kas veicina vārdu un teikumu veidošanu, piemēram, attēlu kartītes, atmiņas spēles, puzles vai tematiskās spēles, kuras atradīsiet ikvienā labā rotaļlietu veikalā.
Nebaidieties apmeklēt logopēdu. Savlaicīgs atbalsts ir veiksmes atslēga.