Bērniem, kuri aug 21. gadsimtā, ir vajadzīgs daudz vairāk nekā tikai vienkāršas faktu zināšanas, viņiem jāprot domāt kritiski. Viņiem nepieciešama spēja analizēt, izvērtēt situācijas un mācīties patstāvīgi atrast labākos risinājumus vai pārbaudīt informāciju. Kā vecāks jūs, iespējams, vaicājat, kā bērnā atbalstīt tieši šīs spējas un kā viņam nodrošināt ideālu mācību vidi tieši jūsu mājās.
Ko tieši nozīmē kritiskā domāšana bērniem un kāpēc tā ir svarīga?
Kritiskā domāšana apzīmē spēju analizēt informāciju, vērtēt tās patiesumu, uzdot būtiskus jautājumus un formulēt savus secinājumus balstoties uz racionāliem argumentiem. Tā ir viena no svarīgākajām kompetencēm dzīvē, jo tā bērniem ļauj orientēties informācijas pārbagātībā interneta un mediju pasaulē. Bērns ar attīstītu kritisko domāšanu neapmierinās ar virspusējām atbildēm, bet spēj apšaubīt, argumentēt un veidot savus viedokļus.
Atšķirībā no vienkāršas faktu iegaumēšanas kritiskā domāšana māca bērniem apšaubīt, uzdot jautājumus un noskaidrot, kā lietas darbojas kopsakarībās. Tas bērniem ļauj ne tikai ilgtermiņā atcerēties informāciju, bet arī to saprast plašākā kontekstā.
Cilvēki ar labām kritiskās domāšanas prasmēm parasti gūst lielākus profesionālos panākumus, veido apmierinātākas attiecības un labāk spēj risināt dzīves problēmas.
Kad ir ideāli sākt attīstīt kritisko domāšanu?
Tātad, kad sākt? Jau no divu līdz trīs gadu vecuma jūs varat pirmsskolniekiem uzdot vienkāršus, skaidrus jautājumus, piemēram, “Kāpēc?” un “Kā?”, tādējādi parādot, ka lietām ir iemesli un savstarpējas saiknes. Ar to jūs veicināt dabisko zinātkāri, kas ir kritiskās pieejas pasaulei pamats.
Bērns pats sāks pamanīt lietas sev apkārt un uzdot jautājumus. Bērniem trīs līdz piecu gadu vecumā ir tā dēvētā “kāpēc” fāze — izmantojiet to maksimāli. Neatstājiet jautājumus bez atbildes, bet, gluži pretēji, iedrošiniet bērnu tos uzdot, atbildiet detalizēti, bet arī ļaujiet viņam mēģināt pašam atrast atbildi.
Piemēram, ar mazākiem bērniem ir lieliski analizēt situācijas no pasaku sižetiem. Skolēni jau spēj iztirzāt reālus sabiedriskos jautājumus un pasauli sev apkārt.
Praktiski padomi un aktivitātes kritiskās domāšanas attīstīšanai mājās
Uzdodiet bērniem atvērtus jautājumus, piemēram: “Ko tu domā, kas notiktu, ja…”. Izvairieties no vienvārda atbildēm. Iedrošiniet bērnu pamatot savu viedokli un klausieties viņu uzmanīgi. Diskusija veicina spēju paust savas domas.
Lieliski ir, piemēram, ģimenes debates par dažādām tēmām, lomu spēles, problēmu risināšanas spēles, galvaslauži, loģiskās galda spēles un radoša darbošanās.
Piemēri aktivitātēm mājās:
- Loģiskas mīklas un stāsti risināšanai
- Kopīgu ģimenes pasākumu plānošana
- Kopīga gatavošana ar bērnu, pārrunājot soļus
- Filmu un grāmatu situāciju analīze
Nespiediet bērnu uz pareizo risinājumu, bet ļaujiet viņam to atklāt pašam. Varat maigi virzīt ar palīgjautājumiem, taču galīgo lēmumu atstājiet viņa ziņā.
Kritiskās domāšanas attīstīšana nav sarežģīta, ja tā kļūst par dabisku ikdienas aktivitāšu sastāvdaļu. Lielisku atbalstu šajā procesā var sniegt arī spēles.