Atšķirīgas audzināšanas pieejas vecāku starpā ir viens no biežākajiem konfliktu avotiem ģimenē. Katrs vecāks audzinot balstās uz atšķirīgu pieredzi, priekšstatiem un vērtībām, un tas bieži noved pie domstarpībām un pārpratumiem. Kamēr viens no vecākiem dod priekšroku stingrām robežām un disciplīnai, otrs var tiekties pie liberālākas audzināšanas, kas balstīta uz lielāku bērnu brīvību. Lai arī uzskatu daudzveidība ir veselīga, krasas atšķirības audzināšanā var bērnos radīt nedrošību un apjukumu un negatīvi atspoguļoties arī pašu partneru attiecībās.
Varbūt jums šķiet, ka jūsu partneris ir pārāk iecietīgs un bērnam atļauj pilnīgi visu, vai gluži pretēji – ka ir lieki stingrs.
Kāpēc audzināšanas pieeju saskaņošana ir svarīga gan bērnam, gan partneriem?
Kāpēc vispār tiekties pēc vienotas pieejas audzināšanā? Bērniem ir vajadzīgas skaidras robežas un kārtība – nevis pārmērīga kontrole, bet noteikti arī ne haotiska vecāku rīcība.
Ja jums ar partneri ir atšķirīgas pieejas, bērns drīz sapratīs, ka vienāda situācija var nozīmēt atšķirīgas reakcijas. Rezultātā bērns jutīsies nedrošs un apjucis, kas var novest pie trauksmes un stresa. Atšķirīgi uzskati par audzināšanu var radīt arī problēmas starp pašiem vecākiem. Ja partneri nerunā un nespēj atrast risinājumu, var parādīties bieži strīdi un aizvainojuma sajūtas. Tas ir nopietns risks pašu divu pieaugušo attiecībām.
Vēl ir svarīgi saprast, ka bērni ļoti ātri noskaidro, kuram no vecākiem kas “strādā”, un sāk manipulēt sev par labu. Tas noved pie vecāku frustrācijas. Vienota pieeja nodrošina skaidru komunikāciju ar bērnu, kas ir labākais veids, kā novērst šādas nepatīkamas situācijas.
Biežākie audzināšanas stili
Lai pieejas varētu saskaņot harmoniski, vispirms jāsaprot, kādi audzināšanas stili pastāv. Visbiežāk izceļ četrus pamata stilus: autoritārs, demokrātisks, liberāls un nolaidīgs.
Autoritārs stils liek vislielāko uzsvaru uz bērna paklausību. Tam raksturīga stingrība, skaidra hierarhija un noteikumi vai sodi. Savukārt demokrātiskā audzināšana ar bērnu komunicē atklāti, noteikumus izstrādā kopīgi un kopumā ir iejūtīgāka, lielāku uzsvaru liekot uz dialogu. Liberālais stils bērnam piedāvā lielu brīvības pakāpi, vecāks cenšas iejaukties pēc iespējas mazāk. Nolaidīgs vecāks bērnam nevelta pietiekami daudz laika, intereses un atbalsta.
Lai jūs ar partneri varētu saskaņot audzināšanu, katram atsevišķi vajadzētu aprakstīt, kā jūs redzat savu audzināšanas pieeju. Apsveriet, cik lielā mērā dodat priekšroku bērna brīvībai vai, gluži pretēji, atbalstāt kontroli. Pēc tam kopīgi pārrunājiet, kuri stili jums abiem visvairāk der un kāpēc.
Tomēr atcerieties, ka galējības — gan pārmērīga stingrība, gan pārlieka piekāpība — nav labākā izvēle. Daudzi speciālisti vienojas, ka optimālā kombinācija ir demokrātiska pieeja, ko papildina saudzīgi piemēroti noteikumi un robežas.
Kur audzināšanā visbiežāk rodas domstarpības un kā no tām izvairīties?
Vecāki visbiežāk atšķiras uzskatos par bērnu miegu, sodu un balvu sistēmu, ēšanu, brīvā laika pavadīšanu vai attiecībām ar plašāku ģimeni (piemēram, vecvecāki bieži ietekmē audzināšanu).
Apzinieties, kad un kur jūsu ģimenē rodas berzes punkti audzināšanā. Izveidojiet sarakstu ar problemātiskākajiem jautājumiem un meklējiet tiem konstruktīvus risinājumus. Ja domstarpības saglabājas un nespējat vienoties, nebaidieties izmantot bērnu psihologa, pediatra vai audzināšanas konsultanta padomu.
Atcerieties: ja domstarpības netiek laikus atrisinātas, tās ilgtermiņā var kaitēt attiecībām. Turklāt bērnam tiek dota iespēja izmantot jūsu atšķirīgos uzskatus savā labā. Tas nav vēlams.
Kā runāt par audzināšanas pieejām konstruktīvi un bez strīdiem?
Komunikācija ir viens no svarīgākajiem aspektiem, saskaņojot atšķirīgas audzināšanas pieejas. Spēja par audzināšanu runāt konstruktīvi un mierīgi ir prasme, ko vērts apgūt. Svarīgs ir savstarpējs respekts. Katra vecāka bērnības pieredze ietekmē viņa skatījumu uz audzināšanu. Jautājiet partnerim, kāpēc viņš dažas situācijas uztver citādi, un centieties saprast viņa iemeslus un jūtas. Respektējiet otru cilvēku, pat ja ne vienmēr uzreiz piekrītat.
Turklāt iesaku lietot “es-paziņojumus” nevis kritiku un apvainojumus. Piemēram, frāzes “tu vienmēr esi pārāk mīksts, un bērni tevi neklausa” vietā sakiet: “Man šķiet, ka, ja nenosakām skaidras robežas, bērni kļūst lieki nepaklausīgi. Ko tu par to domā?” Šāds komunikācijas veids mazina aizsargreakcijas un palīdz jums abiem runāt atklāti.
Padoms: izvēlieties piemērotu brīdi sarunai. Noteikti izvairieties no debatēm emociju karstumā konflikta laikā vai situācijās, kad bērns ir klāt. Nopietnākām sarunām atrodiet mieru un telpu.
Praktiski soļi atšķirīgu audzināšanas pieeju saskaņošanai
Kopā izveidojiet sarakstu ar pamatnoteikumiem un vērtībām, kuras vēlaties nodot saviem bērniem. Katram partnerim skaidri jādefinē savas prioritātes un jānāk ar konkrētām idejām par kopīgajām robežām. Mēģiniet apzināt pēc iespējas vairāk situāciju, kurās bieži rodas konflikti. Piemēram, vakara iemigšana, mazgāšanās, ēšana, mājasdarbu pildīšana vai noteikumi par tehnoloģijām (ekrāna laiks, mobilā tālruņa lietošanas noteikumi u. c.).
Noteikti gadīsies situācijas, kad viens no partneriem neievēros noteiktos noteikumus. Šādā gadījumā problēmu neapspriediet bērna klātbūtnē, bet parunājiet vēlāk divatā.
Ko darīt, ja audzināšanas pieejas būtiski atšķiras un vienošanās nav iespējama?
Diemžēl var gadīties, ka jūsu uzskati un vērtības par bērnu audzināšanu ir radikāli atšķirīgi, un savstarpējā saziņa nedod vēlamo rezultātu. Šādos brīžos ir ļoti lietderīgi meklēt neitrālas trešās puses atbalstu — pieredzējuša ģimenes terapeita, konsultanta vai bērnu psihologa. Šie speciālisti piedāvās neatkarīgu, objektīvu skatījumu uz situāciju un palīdzēs atrast ātrus un funkcionējošus risinājumus.
Ģimenes konsultanta uzdevums nav izlemt jūsu vietā, bet parādīt dažādas iespējas, kompromisus un veicināt savstarpēju saprašanos. Dažkārt pietiek ar dažām vizītēm, lai saprastu, kas patiesi ir svarīgi, un kā kopīgi strādāt pie attiecību uzlabošanas ģimenē.
Audzināšanas pieeju saskaņošana ir viens no vecāku svarīgākajiem un atbildīgākajiem uzdevumiem. Tas ne vienmēr ir viegli, īpaši, ja jums ir atšķirīgi uzskati. Tomēr ir vērts veltīt laiku un enerģiju kopīgām sarunām un kompromisu meklējumiem. Pareiza komunikācija, savstarpējs respekts un gatavība vienoties ir veiksmes atslēga.